2.atskaites perioda kopsavilkums
30. oktobris, 2020 pl. 16:59,
Nav komentāru
1Projekta zinātnisko rezultātu pārskatsAtskaites periods Nr. 2.(01.08.2020. -31.10.2020.)Projekts: Nr. 1.1.1.1/19/A/144 “Tehnoloģiski pētījumi, lai radītu nākamās paaudzes mazizmēra 100 keV bora jonu implantācijas iekārtu ar TRL līmeni tuvu pie 4”. Projekta realizētāji: Latvijas Universitāte (vadošais partneris), SIA “Baltic Scientific Instruments”. Projekta vispārējais mērķis: Vispārējais mērķis ir attīstīt jaunas paaudzes implantēšanas tehnoloģijas tehnisko nodrošinājumu / aparātu kopumu ar virsmērķi nākotnē tādus ražot un lietot Latvijā, kā arī eksportēt.Projekta darbības un paveiktais dotajā atskaites periodā: Darbība 1. Jonu implantācijas iekārtas laboratorijas prototipa izstrāde un attīstīšana.Darbība 1.1. bora jonu avota izstrāde, attīstīšana un palaišanaOtrajāatskaitesperiodā tika turpinātiapjomīgi literatūraspētījumi par to, ar kādiem risinājumiem jonu implantēšanas tehnika ir evolucionējusi un kurp tā virzās, tā atkārtoti gūstot apstiprinājumu, ka mūsu ideja ir konkurētspējīga. J.Blahins literatūras studiju ietvarosirizskatījisvairāk, kā 100 publikāciju un patentu, ir izstrādājis eksperimentuprincipiālo blokshēmu, kuras aprises plānots iekļaut zinātniskā pārskata rakstā, kas tika apspriests laboratorijas darba sanāksmē, ar projekta vadītāju, zinātniskajā kolokvijā un tiek gatavots publicēšanai LZA vēstīs.Turpinājās darbs pie negatīvo jonu kūļu iekārtasGRIBA pielāgošanaiun, komplektēšanai atbilstoši BORS projekta vajadzībām;U.Bērziņa vadībā apzinātas laboratorijā esošās iekārtas komponentes un to funkcionālā gatavība. Šī unikālā iekārta izstrādātasadarbībā ar Gēteborgas Universitātes Fizikas departamentu projektāFP7-REGPOT-2011-1, FOTONIKA-LV, Nr. 285912 “Unlocking and Boosting Research Potential for Photonics in Latvia –Towards Effective Integration in the European Research Area” izpildes laikā 2012.-2015.gados,Dr.hab.U.Bērziņam, PhD cand.J.Blahinam un MsC Phys Aigaram Apsītim no LU puses strādājot kopā ar Prof.Daga Hanstorpa grupu Gēteborgas Universitātē. Tā ir pasaulē pirmā mobilā negatīvo jonu kūļu iekārta, kuratagad ir pārvesta un uzstādītas Šķūņu ielā 4LU ASI Atomfizikas, atmosfēras fizikas un fotoķīmijas laboratorijas telpās.Nepieciešamierisinājumivairākkārt apspriesti darba apspriedēsar projekta vadītāju un laboratorijas speciālistiem.Jonu avota iekārta sagatavota darba versijā, lai sāktu eksperimentus. Iespējams, ka tā būs soli pa solim jāuzlabo. Darbība 1.2. jonu kūļa apstrāde ar QMS filtru un filtra palaišana.Darba ietvaros ir veikta savstarpēja komunikācija ar partneri par sagatavoto QMS stieņu nepieciešamajiemraksturlielumiemun sagatavotoiepirkuma tehniskospecifikāciju. QMS stieņi ir ļoti specifiska ultra-augstas kvalitātes detaļa, kam atrast kvalificētusražotājusun piegādātājus nav 2vienkārši. Tika veikta padziļināta iespējamo piegādātāju analīze, identificējot vēl 4 iespējamos piegādātājus. Veikta to analīze, izvēloties 2 piemērotākos cenu aptaujai.Sagatavotasnepieciešamio elektronisko komponenšu tehniskās prasības, atrastipiegādātāji, veikts cenu salīdzinājums).Nepieciešamo vakuumiekārtu tehniskās prasības tiek precizētas.Darbība 1.3. Jonu paātrinātāja izstrāde un palaišana.Ir veikti jonu avota konstruēšanas darbi,un tagad dienas kārtībā ir tā pārbaude eksperimentos,izmantojot spektroskopijas metodes atomārā bora un bora jonu koncentrāciju mērījumiem.Jonu optikas parametri ir aprēķināti, bet to nepieciešams veikt datorsimulāciju. Datormodelēšanas programmatūra (pat divas) un tās avoti ir apzināti, nepieciešams vienoties par tiesībām to izmantot reālām simulācijām. Darbība 1.4. Mehāniskās konstrukcijas un ierīces iekārtas.Turpinās darbi pie mehānisko konstrukciju un ierīču skicēmstenda karkasamuz ritentiņiem ar montāžas sliedēm un stiprinājumiem, lai iegūtu vieglusavietošanuar spektroskopijas iekārtam. Darbība 1.5. Elektronikas apsaistes izgatavošana priekš iekārtasElektronikas apsaiste visām iekārtām ir shemotehniski izstrādāta un datormodelī (t.i. teorētiski) strādā, sākti montāžas darbi.Izprojektēts un samontēts implantēšanas iekārtas rāmis ar optiskajām sliedēm.Notiek darbs pie iespiesto plašu pirmējās dokumentācijas izstrādesun pie QMS vadības ocilatora shemotehniskā risinājumauz DDS,ar izejas būsterkaskādi,pamata, un lielā mērā, bet ne pilnīgi -stara nolieces/izvērses shemotehniskais risinājums ar līdzīgu shemotehnisko risinājumu.Turpinās literatūras analīzepar šī interfeisa realizēšanas pieredzi.Tiek būvēta pirmā versija datorvadītam (ar LT-Spice) universālambarošanas avotam. Elektronikas darbiem nepieciešamās specifiskās elektronikas komponentes ir apzinātas un irsagatavotasiepirkuma tehniskās prasības. Darbība 2. Jonu implantēšanas iekārtas testēšana.Darbi sāksies vēlāk.Darbība 3. Projekta rezultātu izplatīšana un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība.Darbība 3.1. Tehnoloģiju tiesību -zinātības apraksts.Paveiktais:turpinās 1.ceturksnī iesāktais, pamatā literatūras analīzes ietvaros.Literatūras analīzei pieslēdzies arī A.Ūbelis, kas veic padziļinātu J.Blahina iegūtos secinājumu izpēti.Darbība 3.2. Citas darbības 3 aktivitātes.Pirmā zinātniskā raksta melnraksts (SCOPUS) ir uzlabots un papildināts. Raksts par jonu implantācijas iekārtām ievadīs zinātniskajā sabiedrībā idejas par šajā Projektā plānotajām inovācijām.Turpinās dažādu darba versiju kombinēšana, slīpēšana un apspriešana. J.Blahins iestājās LU Fizikas doktorantūrā. Abi projekta doktoranti aktīvi strādā pie pirmo darba sadaļu rakstīšanas. Projekta vadibas grupas 6.sanāksmē darbu gatavības stāvoklis tika detalizēti apspriests un analizēts. Izveidota sadarbība ar 3 mājas lapām –LU, Rīgas Fotonikas centru, BSI mājas lapu, kā arī izveidota jauna mājas lapa http://jonuimplanti.mozello.lv/tikai projekta vajadzībām.Darbība 4. Projekta vadība un koordinācija.Projekta īstenošanas periodā notikušas vairākas darba sanāksmes (semināri–Projekta vadības grupas sanāksmes –5un 6, Projekta Padomes sanāksme -2). Iesniegta un apstiprināta 1.ceturkšņa atskaite, iesniegts 2.avansa pieprasījums.Notiek gan regulāras, gan šaurākas darba sanāksmes un tikšanās laboratorijas ietvarosun ar